Pope! Tu esi sala meža vidū! Visapkārt tev ir brikšņaini purvāji, ēnainas egļu audzes un skani mežu sili.
Pope! Tevi dēvē par Ventspils apkārtnes Šveici. Nezinu, vai tā ir, bet man glaimo, ka Tevi tā sauc, jo Tu esi mana dzimtene.
Kad pakāpjos pilskalnā, tad tālu, tālu pie apvāršņa var redzēt jūru, bet tuvāk, kaut kur starp “zaļā okeāna” asajiem viļņiem ir manas dzimtās mājas.
Pope! Tavi dēli un meitas ir gājuši pasaulē, gājuši, meklējuši un atgriezušies. Par to stāsta gadu skaitļi uz vecajām ēkām, uz krustiem un akmeņiem kapsētā. Liecinieki tam, kas bijis. Liecinieki ir arī priedes ar krusta zīmi Popes mežos. Un arī liepiņas piekalnē pie skolas. Tās iestādītas tur, kur “melnā sotņa” izdzēra dzīvību tiem, kas gribēja dzīvot laimīgāk. Pope! Negaisi un saulainas dienas ir pārstaigājušas Tavus mežus, laukus un pļavas. Saules bijis maz, bet asins lietas daudz, lai gaismas būtu vairāk.
Ko šodien dara, domā un sapņo Tavi cilvēki, Pope?
Jānis Teibe